Padomi


Augu izvēle

Tikai tad, ja augus iestāda tiem piemērotā vietā , tie atklās visas savas dekoratīvās īpašības, efektīgi uzplauks, sniegs bagātīgu ražu un iekrāsosies brīnumainās krāsās rudenī. Ļoti svarīgi iepazīties ar to augu augšanas prasībām, kurus vēlaties iestādīt. Jāņem vērā fakts, ka viena veida augiem var būtiski atšķirties prasības pret augsni un apkārtējo vidi, atkarībā no auga šķirnes. Viena no svarīgākajām prasībām ir auga prasības pret gaismu. Ir augi saules mīļi, kas slikti aug vēsās un ēnainās vietās. Īpaši mainīgi gaismas apstākļi ir blakus ēkām. Pavisam savādāk apgaismoti un apgādāti ar ūdeni ir augi, kas aug pie sienas dienvidpusē. Šādās vietās ir daudz siltāks un sausāks nekā ziemeļpusē, kur augi atrod daudz vairāk mitrumu un bieži atrodas pilnīgā ēnā. Jo īpaši šo starpību izjūt pie sienas augošas liānas.

Mūžzaļi augi.

Stādīšanas vieta priekš mūžzaļiem skuju un lapu kokiem jāizvēlas ļoti rūpīgi. Tie ilgojas pēc siltas, no saliem un ziemas vējiem aizsargātas vietas, kā arī pēc auglīgas, neizžūstošas augsnes. Pie dārza viedošanas atklātā saulainā vietā nevajadzētu steigties ar šo jūtīgo augu stādīšanu, vismaz pirmajā posmā. Vajadzētu nogaidīt, kamēr ātri augošie un mazāk prasīgie augi radīs klusu un siltu vietu. Praktiski katrā, pat mazā, bet dažus gadus pastāvošā dārzā, var atrast vietu, kas piemērota dažādiem augiem.

Stādīšanas laiki.

Kad esam izvēlējušies augu vai vietu kur to stādīt, nākamais solis ir stādīšana. Visbiežāk stāda audzētavās izaudzētus stādus konteineros, šādiem stādiem ir spēcīga un labi attīstīta sakņu sistēma. Šāda vaida stādus var stādīt praktiski visu gadu, izņemot laiku, kad zeme ir sasalusi. Kailsakņus (krūmus dzīvžogiem, rozes, ogu krūmus) stāda tikai agrā pavasarī vai rudenī. Augus ar komu, parasti lielus skuju vai lapu kokus, labi stādīt rudenī. Reizēm tiem izdodas ieaugties pirms ziemas iestāšanās un jaunā sezonā tie mostas jau iesakņojušies, līdz ar ko novēršot risku izžūt karstā un sausā pavasarī vai vasarā. Izņēmums var būt vienīgi augi un daži mūžzaļi koki un krūmi, kas ir īpaši jūtīgi pret salu. To stādīšanu labāk ir atlikt uz pavasari, lai samazinātu apsalšanas iespējamību.

Stādot augus vajadzētu zināt kā tie izskatīsies pēc pāris vai padsmit gadiem. Īpaši tas atiecas uz kokiem un ātri augošiem krūmiem. Mazs ozols kādreiz izaugs un kļūs par lielu, spēcīgu koku un pārspēs varenībā blakus iestādīto egli, kaut arī stādīšanas brīdī tā bijusi daudz lielāka.


MIZU MULČA
Mizu mulča ir dabisks materiāls, kas sastāv no rūpīgi sijātas priežu mizas. Brīnišķīgs produkts dārza kopšanai, kuru periodiski jāatjauno. Tas būtiski uzlabo augsnes gaisa caurlaidību, veicot mitruma daudzumu un temperatūras svārstības regulācijas funkcijas. Satrūdot bagātina augsni ar trūdvielām. Dekoratīvo izskatu saglabā 2-3 gadus.
• Priežu mizu mulča veicina augiem labvēlīgas augšanas apstākļu veidošanos – tā pasargā augsni no izžūšanas, aukstā laikā neļauj tai izsalt, karstā laikā neļauj tai pārkarst. Augu saknēm nav jāpārcieš milzīgas gaisa temperatūras svārstības.
• Mulčas apakšējai kārtai trūdot, augsne tiek bagātināta ar vērtīgām barības vielām, tā uzlabo augsnes pH līmeni. Mizu mulča aizkavē augsnes eroziju.
• Pareizi uzklāta, tā neļauj nezālēm izaugt caur mulčas kārtu un vairoties. Mizu mulča ir viens no efektīvākajiem un ekoloģiskākajiem veidiem, kā cīnīties ar nevēlamajām nezālēm.
• Tā pasargā augu saknes no mehāniskajiem bojājumiem, ko var izraisīt dažādu iekārtu un instrumentu izmantošana, piemēram, zāles pļāvējs.

Pielietošana:
Mizu mulču uzber uz dobēm 5-8cm biezā kārtā. Pēc tam kārtīgi aplaista. Lielisks materiāls taciņu un laukumu ierīkošanai dārzā vai parkā. Pirms mulčas uzklāšanas, vēlams lietot lēni šķīstošos slāpekļa minerālmēslus. Tas nodrošina pakāpenisku barības vielu piekļūšanu sakņu aktīvās augšanas zonai. Labākais laiks dobes mulčēšanai ir pavasaris un rudens. Stādot konteinerstādus gadalaikam nav nozīmes. Viens iepakojums paredzēts 0.7-1.0 m² dobes segšanai.
Pieejamās frakcijas:
* 0 – 5 mm (smalka maluma priežu mizu mulča – Humuss);
* 5 – 15 mm (smalka maluma priežu mizu mulča);
* 5 – 30 mm (vidēja maluma priežu mizu mulča);
* 20 – 40 mm (rupja maluma priežu mizu mulča);
* 30 – 80 mm (priežu mizas tīrradņi).

ZIEMCIETĪBAS ZONAS.

Par ziemcietības zonu sauc apvidu, kurā vairāku gadu novērojumu rezultātā secināts, ka atklātā vietā augoša auga iespēja pārciest ziemu ir ne mazāka kā 80%.

Ziemcietības zona kokaugiem nav vienīgais faktors, pēc kura vadīties, lai tas izdzīvotu. Pastāv daudz blakus apstākļu, augsnes kvalitāte, pavasara un rudens laika apstākļi, kā arī temperatūra vasarā.

Ziemcietības zona var kalpot vienīgi kā palīglīdzeklis, lai vieglāk orientētos kokaugu ziemcietībā, jo jebkuras zonas ietvaros, mikroklimats dažos apvidos var būtiski atšķirties. Piemēram, pilsētas apstākļos būs siltāks kā lauku reģionos. Lielas ūdenstilpnes, kalnaini apvidi, zemienes, lejas – visas šīs lietas ietekmē mikroklimatu.

Rūpīga kopšana, dienvidu nogāze, meža aizsegs, vai arī pilsētas apstākļi bieži kalpo par iespēju iestādīt augu, kuram parasti šādā zonā būtu par aukstu.